Ceļojums Krēslas skartajiem

Šodienas Čemodānā rubrikā Kinoceļojums ir iemests vesels atvērums par īsto un kino versijas Forksu. Tajā aprakstīti daži interesanti sīkumi par filmēšanu un vietām, kur notika romāna un kino versijas notikumi, kā arī kā šīs vietas atrast, kas ir publiski pieejams un kas nav un kur var smelties papildus informāciju braucienam uz Krēslas zemi. Čemodāna autore šo rakstu veidojusi kā iedvesmas avotu vecākiem iepriecināt savus gandrīz pieaugušos bērnus, uzdāvinot svētceļojumu Krēslas skartajiem uz Forksu, kas savukārt cer uz arvien lielāku tūristu – vampīru meklētāju skaita pieplūdumu :)

P.S. Es tā jūtu, ka savā plānotajā ceļojumā uz ASV būs jāiezīmē kāda papildus pietura, bet čemodānā jāiekrāmē pārītis gumijnieku, lietus mētelis un termoss ar siltu tēju. Ķiploku virteni gan ar nodomu atstāšu savā pieliekamajā :)

Izskrien cauri Volterrai kopā ar Bellu

Lai arī internets pilns ar ziņām par to, kur un kad filmēs Jauno Mēnesi, Volterra, kā rādās, nebūt nav akmenī cirsta kā vieta, kur varētu notikt pati filmēšana.

Tikmēr Volterras pilsēta paziņojusi, ka ir gatava uzņemt filmēšanas grupu un ka šeit ir visi priekšnosacījumi, lai filmēšana varētu sekmīgi notikt – gan skaistās, vēsturiskās vietas, gan iepriekšēja pieredze filmēšanā pilsētā, gan labi sagatavoti profesionāļi un pretimnākošas pilsētas pārvaldes institūcijas – tas viss būs filmēšanas grupas rīcībā, ja vien tā lems par labu Volterrai.

Kā iespējamā filmēšanas vieta tiek minēta arī Romas Starptautiskā kinostudija Cinecittà. Taču Volterras Tūrisma konsorcijs norāda, ka filmēšanai pašā pilsētā, lai arī studijā to darīt būtu vienkāršāk un ērtāk, ir būtiska priekšrocība – īstuma un patiesa klātesamības aura.

Tikmēr ir izveidota Volterras atbalsta mājas lapa, kurā fani tiek aicināti parakstīt petīciju par to, lai filmēšana patiešām notiktu Volterrā. Šo iniciatīvu ir aizsākuši itāļu fani, izplatot šo petīciju pa visu pasauli. Nezinu gan, vai tas var ko mainīt, taču, ja arī tu uzskati, ka filmēšanai jānotiek tieši Volterrā un vēlies būt aktīvs – pieliec savu roku un paraksties!



Bet kamēr filma vēl nav parādījusies uz ekrāniem, faniem tiek piedāvāts virtuāli izskriet cauri Volterrai pa pēdām Bellai un Alisei notikumu hronoloģiskā secībā. Viss gan, protams, notiek itāliski, bet man šķiet, ka visu tāpat var saprast :)

Krēsla = Poters hormonu varā

Šodienas Dienā bija publicēta Bārbalas Simsones recenzija par Krēslas sāgas otro grāmatu Jauns Mēness. Interesanti bija palasīt, kā Jauns Mēness izskatās no literatūras kritiķu skatu punkta - Poters hormonu varā, krēslainā apsēstība un citi jautri epiteti :)

Viens nu gan ir skaidrs - pat ja dažiem kritiķiem nešķiet, ka šajā darbā ir kas sevišķs, neviens nespēj noliegt to trakumu, ko ap sevi tas ir sacēlis. "Literatūrkritiķi rausta plecus, meklējot kādu skaidrojumu šai "krēslainajai apsēstībai", kuru var salīdzināt vien ar pasaules bērnu fanātisko sekošanu Harija Potera burvju dēkām". Mēs jau nu gan zinām, kas par lietu :)

P.S.Te ir arī saite uz Dienas mājas lapu.

Sapņu ķērāja Stefanija Meiere

Žurnāla Vogue marta numurā publicēta liela intervija ar Krēslas autori Stefaniju Meieri. Te būs mazliet īsināts ieskats.

***
Viņa varētu arī dot priekšroku rakstīšanai vēlu naktīs, kamēr ģimene ir devusies pie miera, taču intervijas laikā it nekas neliecina, ka viņai, bestsellera Krēsla autorei, būtu jel kas kopīgs ar vampīriem. Jā, viņai ir gari, tumši mati un tumši brūnas acis, taču viņai nepiemīt nekas no augstprātības, ko parasti saista ar vampīriem. Stefanija izstaro mājīgumu – viņa tevi iesēdina dzīvojamās istabas dīvānā, bet pati ieritinās blakus, vienu kāju pašāvusi zem sevis, un uzsāk sarunu, it kā mēs par šo tēmu jau bijām sākuši runāt pirms gadiem. Visapkārt ir viņas dēlu rotaļlietas, spēles un kompasi, kā arī ar pašas rakstu darbi. Turpat ir arī ģimenes fotogrāfijas un daži Vašingtona piekrastes gleznojumi no vietām, kur notiek Krēslas darbība. Fīniksas piepilsēta, kur viņa dzīvo, atgādina tuksnesi un ir pilnīgi pretēja Vašingtona piekrastei, tāpēc pēdējā laikā viņa ar vīru jau runājuši par to, vai nevajadzētu aizbraukt kopā ar dēliem un Sietlu, lai redzētu kaut mazliet zaļuma.

Pa dienu viņa ir ieplānojusi kopā ar vīru aizbraukt pusdienās (viņa ir kā traka uz grieķu salātiem), taču ir tik daudz darāmā – kārtojamas visādas lietas, jābrauc pakaļ bērniem un tad vēl darbs ar manuskriptiem, izdevējiem, intervijām... Pat tagad, pēc gada, kad viņa teorētiski ir iepauzējusi ar Krēslas reklāmas aktivitātēm, Krēslas industrija turpina iet uz urrā. Viņa savas grāmatas nodaļas lasa priekšā arī saviem dēliem, taču, kad viņai jādodas prom kārtējā ar grāmatu saistītā reklāmas pasākumā vai ir jāierodas uz kādu tikšanos Losandželosā, par puikām parūpējas tētis. „Būtībā esmu vientuļniece – vienkārši esmu tāda tipa cilvēks”, saka rakstniece. Nav jau arī gluži tā, ka pirms saullēkta viņai jātiek atpakaļ zārkā – taču viņa ir īsta mājās tupētāja, pasmejas Vogue. Viņa neiet uz kino un paiet laiks, kamēr viņa kādu filmu vispār noskatās. „Mēs nopirkām Tumšo Bruņinieku, kolīdz tas iznāca uz DVD, un es zinu, ka gan jau kādu dienu mēs to noskatīsimies. Bet, ja pa televizoru rāda seriālu Likums un Kārtība (Law & Order), es nevaru pieķerties rakstīšanai, kamēr sērija nav beigusies un ja iet vairākas pēc kārtas – diena ir pagalam", saka Meiere.

Kamēr ar savu asinskāro Romeo-un-Džuljetas tipa stāstu meiteņu padsmitnieču dzīvē viņa ienesusi glamūru, viņas pašas dzīvē nekā glamūrīga nav, ja vien tu neesi puika – Meieru mājas pagalms ir īsta atlētu paradīze, bet mājās zēniem ir lieliska spēļistaba, un vienalga Stefanijai ir jākaro ar saviem zēniem par to, vai pirkt pašu jaunāko video spēli, mēģinot tiem iegalvot, ka nekas arī nenotiks, ja šo spēli viņi tā arī nenopirks. „Tas, kas viņiem jau ir, vairs nerada nekādu prieku”, viņa noteic. Viņas pašas izpratnē laime ir būt mājās vai arī apmeklēt Mazās Līgas spēli vai arī aiziet uz pamatskolas grupas koncertu. Viņa ir pārliecināta, ka tieši šīs ir tās labās lietas, ko veiksme rakstnieces karjerā viņai ir devusi. „Man luksuss ir iespēja pašai audzināt savus bērnus”, teic Meiere.

Protams, viņa parādīsies zvaigžņu ielekumā savas filmas pirmizrādē, ķēmojoties kopā ar aktieriem drīzāk kā tāds skolas skuķis, nevis gotiskās sāgas radītāja, un jā, viņa bez šaubām mīl savus fanus, taču doma par viņas pašas negaidīto veiksmi uzdzen viņai mazliet ērmīgu sajūtu. Tikai vēl pirms gada, kad Krēsla tika vēl filmēta, par tās veiksmi tika lolotas vien pieticīgas cerības, taču nu tas ir izvērties par fenomenu, kā jebkas, kam viņa pieķērās kopš viņa parādījās arēnā pirms četriem gadiem. Vērojot, kā dučiem cilvēku cenšas radīt kafejnīcu, kuru viņa iedomājās kā vietu, kur vakariņoja Bella un viņas problemātiskais, par gadsimtu vecākais pielūdzējs Edvards, kurš turklāt arī nav ne īsti dzīvs ne miris un dzīvo kopā ar veselu bariņu vampīru, viņa tā pa īstam apjauta, ka tas viss taču notiek tikai tāpēc, ka viņa šo stāstu ir pierakstījusi. „No šīs domas man vēderā sametās mazliet šķebīgi”, saka Stefanija.

Un tikai tad, kad viņa pamāj atvadu sveicienu savam vīram un dēlam, un ielec savā Infiniti (luksusa markas auto), top redzama 35 gadus vecās autores līdzība ar Edvardu – viņa brauc kā Danika Patrika (Danica Patrick, slavena ASV autobraucēja). „Man patīk braukt”, viņa saka. Kolīdz viņa nogriežas no netīrā ceļa, kas iet cauri tuksnesīgam apvidum, viņas kāja žmiedz gāzes pedāli gluži kā ilknis kaklu. Savu iPodu viņa ir piestiprinājusi pie mašīnas stereosistēmas un uzgriezusi Muse. Ceļu satiksmes noteikumus viņa gan nepārkāpj. „Mans vīrs pārdeva mūsu kupeju (sportiska tipa auto), es biju tik nikna!”.

Meiere joprojām nespēj noticēt savai veiksmei. Un tas viss sākās tikai tāpēc, ka kādu nakti viņa redzēja neticami spilgtu sapni. „Es patiešām nejūtos tā – Ahā, nu tik būs, nu tik es iekarošu pasauli! Drīzāk es jūtos kā - Vai tas patiešām notiek? Es visu laiku gaidu, ka kāds izlēks no krūmiem un teiks – tu es nofilmēta Candid Camera (raidījums, kurā iznes cauri cilvēkus). Tu esi iznesta cauri! ”

Bet kāda bija Stefanijas dzīve pirms Krēslas? Lūk, ko viņa stāsta. Viņa piedzima kā otrais bērns sešu bērnu ģimenē, kurā ir 3 puikas un 3 meitenes. Viņas tēvs, finansists, Stefaniju nosauca savā vārdā (Stefans). Kad viņai apritēja 4 gadi, ģimene no Konektikutas pārcēlās uz Fīniksas pievārti. Savu ģimeni domās viņa vienmēr salīdzinājusi ar raibo ģimenīti no amerikāņu situāciju komēdiju seriāla The Brady Bunch (Breidiju bars), kurā stāsta par sievieti ar 3 meitām, kas apprecas ar vīrieti, kam ir 3 dēli. Kaimiņi uz viņu zemes turēja zirgus, bet viņi paši cēla štābus, ierīkoja riteņu trases un peintbola laukumu. "Tā bija tāda visiem atvērta zeme", Stefanija atceras. Vēlāk gan mani brāļi to pamatīgi nocietināja.

Stefanijai grāmatas bija gluži tas pats, kas viņas brāļiem kariņu spēles. „Es biju īsts grāmatu tārps”, viņa atceras. Tēvs mēdza bērniem priekšā lasīt grāmatas, taču ne bērnu grāmatas, bet gan tās, kuras pašam gribējās izlasīt. Tādas Tolkīna fantāzijas tipa grāmatas, piemēram Terija Bruksa Šanāras zobenu (The Sword of Shannara), kas drīz arī parādīsies kā filmu sērija uz lielajiem ekrāniem. Tēvs lasīja pa mazam gabaliņam pirms gulētiešanas, taču jau nākamajā dienā Stefanija nočiepa grāmatu un ielīda skapī, lai to klusiņām palasītu uz priekšu. „Es sajutos tā, it kā darītu kaut ko sliktu, it kā man neklātos okšķerēt, kas notiks tālāk”. Savukārt Stefanijas mātei ļoti patika Džeinas Ostinas grāmatas (Lepnums un Aizspriedumi u.c.) un principā viņas mātes ietekmē Stefanija ir kā apsēsta ar mīlas lietām ikvienā stāstā, tāpēc viņa vienmēr stāstu novērtē pēc varoņu savstarpējām attiecībām un raksturiem.

Beidzot skolu, Stefanija ieguva stipendiju un sāka studēt koledžā literatūru, kur viņai patika rakstīt esejas par Šekspīra darbiem. Taču viņa neuzdrošinājās sākt rakstīt savus stāstus, jo baidījusies no kritikas. Vēl studējot koledžā viņa apprecējās ar savu tagadējo vīru Kristiānu, kuru visi kopš bērnības sauc par Pančo – šo iesauku viņam pielipināja paša vecāmāte. Kādu laiku viņa pastrādāja par sekretāri nekustamo īpašumu firmā, taču līdz ar pirmā bērna piedzimšanu viņa palika mājās, lai audzinātu bērnus. Stefanijai ir fobija, kas saistīta ar slīkšanu un baseiniem – taču viņas bērni prot peldēt jau no divu gadu vecuma.

Tieši šīs fobijas dēļ viņa atceras to dīvaino sapni (tas notika naktī pirms bērnu peldēšanas nodarbībām), no kura viņa pamodās. Tas bija sapnis par vampīru. Līdz šim viņa nekad nebija sapņojusi par vampīriem, nebija arī par tiem lasījusi. Līdz pat šai dienai viņa tā arī nespēj saprast – kāpēc tiem bija jābūt tieši vampīriem, jo viņa nav no šausmu stāstu cienītājiem, taču viņai vienmēr ir patikuši supervaroņi. Viņa pati ir Betmena fane – „Man patīk, ka viņš nav perfekts, ka viņam ir sava tumšā puse, ka viņš dara lietas, kas nav ne īsti pareizas, ne nepareizas.” Un patiešām – Krēslas vampīri, īpaši jau galvenais varonis, kurš ir tik izskatīgs, tik neticami ātrs, stiprs un gudrs – ir tāds seksīgs Betmens, tikai ar kodumu.

Krēslu Stefanija uzrakstīja trijos mēnešos, vēlu vakaros sēdēdama pie datora, kamēr viņas vīrs brīnījās, kas gan tur īsti notiek. Taču savu stāstu viņa vispirms uzticēja savai māsai. „Un ja nu izrādītos, ka tas viss ir pilnīgās muļķības?”, viņa tagad saka. Māsas iedvesmota viņa manuskriptu aizsūtīja izdevējiem un tā viss aizsākās. Meiere cerēja, ka par samaksāto naudu viņa varēs norēķināties par automašīnai ņemto kredītu, taču tas pārvērtās par pamatīgu avansu 750 000 dolāru apmērā.

Vienu lietu gan var ātri saprast, pavadot kaut vienu dienu kopā ar Stefaniju Meierei – viņa stāstus nevis raksta, bet gan tos pieraksta. Stefanijas izdevējs stāsta „Esmu nostrādājis kā redaktors jau 20 gadus, taču nekad līdz šim nebiju saticis rakstnieku, kurš runātu par saviem varoņiem kā par gluži reāliem, dzīviem cilvēkiem”.

„Manā galvā mūžīgi ir griezušies kādi stāsti un man likās, ka visiem ir tā”, stāsta Stefanija. „Zināt, tas ir jocīgi, bet Džeinā Eirā, kuru esmu lasījusi kādas 40 miljonus reižu, ir aina, kurā viņa rāda Ročesteram savas glezniņas. Un viņa stāsta, ka viņas iztēlē tās izskatās pavisam citādi. Un Ročesters piezīmē, ka viņai ir izdevies piefiksēt vien savu fantāziju atblāzmas. Agrāk es arī mēdzu gleznot, es pat uzvarēju dažos akvareļu konkursos, taču es nekad nespēju radīt darbus tādus, kādus biju iztēlojusies savās domās. Taču rakstot es atklāju, ka varu lietas parādīt tieši tā, kā tās iztēlojos”.

Tieši šī iemesla dēļ Krēsla nav šausmu stāsts, bet gan veco labo laiku stilā uzrakstīts mīlas stāsts. Tur ir vampīri un viņi mežos pārvēršas par superātriem medniekiem, kas tādā veidā nomāc savas slāpes pēc cilvēku asinīm. Taču tas viss ir tikai otrajā plānā, jo centrā stāv emocionāls pusaudžu stāsts, kas daudzām meitenēm vienlaikus šķiet gan iedomāts, gan pilnīgi reāls.

„Es domāju, ka grāmata sanāca šāda, gluži neplānoti, tādēļ, ka es zināmā mērā ilgojos pēc tām dienām. Kad tas bija kā toreiz, 13 gadu vecumā, kad kāds zēns paskatījās uz tevi un tu - ak dievs! ak dievs! - varēji par to runāt divas nedēļas no vietas tikai tāpēc vien, ka viņš uz tevi tā paskatījās. Ko gan tas nozīmēja? Ko viņš ar to domāja? Ikviens sīkums tika analizēts”, atceras Meiere.

Pati Meiere atgādina, ka viņa joprojām nejūtas kā profesionāla rakstniece. „Esmu tikai amatiere”, viņa bilst. Taču viņa lieliski pazīst savu auditoriju. „Divpadsmitgadīga meitene savā galvā jau ir izfantazējusi četrpadsmit dažādus savas dzīves scenārijus, ieskaitot, to, ja viņa apprecētos, ja neapprecētos un ja iemīlētos kādā, kas dzīvo Parīzē”. Bet vai viņas veiksmei būtu kāds sakars ar to, ka viņa dzīvo starp ne-meitenēm? „Es dzīvoju mājā, kas pilna ar testosteronu. Televizorā vienmēr uzgrieztas sporta pārraides, kur mūžīgi viss grozās ap hokeju un skuteriem, un es priecājos, ka varu nolīst kaut kur savā pasaulītē un atrast sevi".

Meieres rakstnieces spēks ir mainījis arī viņas attiecības ar lasītājiem. Ja agrāk viņa saņēma tādu daudzumu e-pasta vēstuļu, ar kuru varēja tikt galā, tad tagad viņa stāv pretī veselam fanu okeānam. Un kopš viņa ir pārvērtusies no rakstošas māmiņas ar bērnu klēpī par Superautori, prese ir sākusi par viņu pastiprināti interesēties un nereti aizrāda, vai tikai viņa Krēslā nav ievijusi savus netradicionālos reliģiskos uzskatos (Stefanija uzauga mormoņu ģimenē). Rakstniece skaidro, ka viņas reliģiskās pārliecības savā ziņā veido grāmatas ietvaru gluži tāpat kā tas veido viņu pašu. „Ja tu ar kaut ko esi uzaudzis, tas, bez šaubām, ietekmē tavu darbu”. Taču ja reiz viņa grāmatās popularizē atturību, kā to mēģina saskatīt kritiķi, tad Meiere, tieši pretēji, šīs grāmatas gluži nejauši ir padarījusi par daudz aizraujošas. Tajā pašā laikā viņa priecājas, ka viņas varoņi savās attiecībās ir nonākuši tur, kur viņi ir, uzņemoties atbildību noteikt pašiem savu dzīvi, nepakļaujoties apkārtējo spiedienam.

Pilnu stāstu, kāds tas parādās internetā, angļu valodā var lasīt šeit. Taču arī tas vēl nav viss – Vogue numurā raksts ir vēl garāks. Bravo un aplausi tev, kas šito gargabalu izlasīja līdz galam :)

TV5 raidījumā - par "Krēslu"

Sestdien, 7.martā, TV5 raidījumā Viss par kino bija neliels sižets par filmu Krēsla. Tie, kas nav draugos ar krievu valodu, var mēģināt salasīt titrus latviešu valodā. Lai arī sižets bija īss un neko jaunu tas nepavēstīja, mazu smiekliņu parāva atraktīvā radījuma vadītāja rezumē par šo filmu "Kamēr meitenes šausminās un sapņaini nopūšas, puiši garlaikojas un skatās pulkstenī" :) Bija pieminēts arī tas, ka Krēsla pārdošanas ziņā izspiedusi Hariju Poteru. Bet pārējo - skatieties paši :)

P.S. Uzreiz jau atvainojos par video kvalitāti - labāk nesanāca :)

Tas nu ir oficiāli - Dakota būs Džeina!

Twilightlexiconblog ziņo, ka Dakota Faninga ir oficiāli apstiprināta Džeinas lomai Krēslas turpinājumā Jauns Mēness. Šādu ziņu pa e-pastu saņēmuši tie fani, kas Krēslas oficiālajā mājas lapā bija parakstījušies uz jaunākajām ziņām.

Nu ko, tā kā drīz jāsākas filmēšanai (Kristena Stjuarte paziņojusi, ka pirmā oficiālā filmēšanas diena varētu būt 23.marts), mēs drīz vien dzirdēsim, kuri apstiprināti pārējām lomām - Volturi vampīriem, vilkačiem un - ak jā, arī Semam Alijam, jo nesen pats Sema atveidotājs Krēslā, Solomons Trimbls, paziņoja, ka viņš lomai filmas turpinājumā tomēr netika apstiprināts.

Raidījumā “Abi labi” – par “Krēslas” fenomenu

Vakar nu reiz bija tā diena, kad ikvienam Krēslas fanam vajadzēja noskatīties LTV1 Dainas Jāņkalnes raidījumu Abi labi, jo tur rādīja par grāmatu un filmu sērijas Krēsla fenomenu.

Luterāņu mācītājs Rolands Eihmanis un žurnāliste Aija Kažoka runāja par Krēslas ietekmi uz mūsdienu popkultūru, sabiedrību un īpaši jauniešiem. Raidījumā bija intervētas arī skolas meitenes, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un citi cilvēki. Vai ir noslēdzies loks un sabiedrība atsakās no klajās seksualitātes, kas līdz šim valdīja popkultūrā? Par ko pārvērtīsies Krēslas mānija - vai tā attīstīsies vai tomēr noplaks? Tas viss un vēl vairāk - šajā video rullītī :)

P.S. Video kvalitāte gan nav īpaši izcila, taču tas tikai tāpēc, lai jūsu datori varētu to ātrāk pavilkt :)

Uzspēlē "Krēslu"!

15.martā pārdošanā parādīsies Twilight galda spēle – kaut kas līdzīgs jautājumu un atbilžu spēlei/viktorīnai ar krāsainām kartītēm un spēles galdiņu ar attēliem no filmas Krēsla. Spēles mērķis ir pārbaudīt fanu zināšanas par Edvardu un Bellu, filmu Krēsla, kā arī sagādāt jautrus brīžus pašiem spēlētājiem. Cik noprotu, spēles gaitā spēlētāji izceļo cauri visai filmai no epizodes uz epizodi, līdz nonāk līdz izlaiduma ballei.

Diemžēl neredzēju, ka Amazonē varētu šo spēli jau pasūtīt. Apakšā ir neliels video no MTV filmu bloga, kurā prezentē jauno spēli.

Movie Trailers - Movies Blog

Kārlails: esmu priecīgs, ka Bella izvēlējās Edvardu

Atradu interesantu interviju PopStar mājas lapā ar Kārlaila lomas atveidotāju Pīteru Facinelli, kurā viņš stāsta par filmēšanos Krēslā un Jaunajā Mēnesī, un nedaudz par savu privāto dzīvi. Te būs mazliet saīsināts variants.

Jautājums: Jauno Mēnesi sāks filmēt jau pēc pāris nedēļām. Ko jūs visvairāk gaidāt?

Atbilde: Otrā grāmata ir ļoti interesanta, jo tā parāda stāstu no Džeikoba un Amerikas indiāņu skatu punkta. Būs ļoti daudz ar vilkačiem saistītu specefektu. Es ar interesi gaidu, kas no tā visa iznāks. Tāpat esmu priecīgs, ka šo pasauli mums uzburs tieši Kriss Veits (jaunais režisors).

Jautājums: Jūs spēlējat Kalenu ģimenes galvu Kārlailu. Ko mēs no viņa varam sagaidīt Jaunajā Mēnesī?

Atbilde: Kalenu ģimenei nav daudz darāmā otrajā grāmatā, taču tur ir vairākas svarīgas epizodes. Piemēram, pašā sākumā, kad Džaspers uzbrūk Bellai, Kaleni saprot, ka viņu klātbūtne Bellai nav droša, kā rezultātā mēs visi sapakojam somas un pazūdam no pilsētas. Bet Bella uzsāk savu ceļu kopā ar Džeikobu, izprotot lietas no viņa skatu punkta. Ļoti svarīgs ir balsojums grāmatas beigās, kur mēs balsojam par to, vai Bellai ir vai nav jākļūst par vampīru. Šīs divas lietas ir ļoti svarīgas – tas nav nekas daudz, taču tam visam ir liela nozīme. Man ir arī laba aina kopā ar Bellu, kurā es viņai uzlieku šuves un mēs runājam par to, ko Kārlails domā par vampīriem un kā tas atšķiras no Edvarda uzskatiem.

Jautājums: Krēslā mazliet tika pieminēta arī Kārlaila dzīve agrāk. Vai Jaunajā Mēnesī mēs uzzināsim kaut ko vairāk par viņu un viņa ģimeni?

Atbilde: Es nezinu. Man šķiet, ka otrajā filmā uzmanība būs vairāk pievērsta indiāņiem, Bellas attiecībām ar Džeikobu un viņas ilgām pēc Edvarda. Taču trešajā grāmatā gan ir daudz par ģimenes vēsturi. Es ar nepacietību gaidu, kad sāks filmēt trešo grāmatu.

Jautājums: Vai jūs varat identificēt sevi ar Kārlailu?

Atbilde: Jā, ir dažas lietas, kas mums ir kopīgas. Tas, ka viņš ir ģimenes galva un ka viņam ir jārūpējas par bērniem. Es domāju, ka man, tāpat kā Kārlailam, piemīt līdzcietība pret citiem cilvēkiem. Bet atšķirīgi ir tas, ka man vajadzēja atrast veidu, kā uz ekrāna parādīt viņa 350 gadu ilgo pieredzi. Kārlailam piemīt liels spēks un dzīves gudrība.

Jautājums: Kārlails grāmatās ir ļoti gādīgs, kā piemērs citiem. Bet kurš ir tas, kurš par visiem parūpējas filmēšanas laukumā?

Atbilde: Tas ir grūts jautājums, jo viņi visi ir brīnišķīgi cilvēki. Mēs visi rūpējamies viens par otru. Mēs esam kā viena ģimene, gan uz ekrāna, gan ārpus tā.

Jautājums: Pagājušogad, kad filmēja Krēslu, filmēšanas laukumā ieklīda daži fani. Vai domājat, ka tā varētu notikt arī šoreiz un ja tā, ko jūs par to domājat?

Atbilde: Droši vien, ka tā notiks atkal. Vismaz tā gadījās pirmoreiz, bet es domāju, ka šoreiz tiks pastiprināta drošība. Pirmās filmas filmēšanas laikā uzradās ļoti daudz fanu, taču viņi uzvedās korekti, un man nav ne jausmas, kā tas viss izvērstos šoreiz. Tas jau arī nav tā, ka viņi censtos izzināt stāsta turpinājumu un izplatīt spoilerus, jo katrs to var izlasīt grāmatā. Citas filmas stāsta pavērsienus tur noslēpumā, bet šī filma ir balstīta uz grāmatas notikumiem un mēs vēlamies filmu veidot pēc iespējas tuvāk grāmatai. Cilvēki vienkārši vēlas redzēt, kā grāmata pārtop filmā.

Jautājums: Kā jums pašam šķiet – vai Bella izdarīja pareizu izvēli, dodot priekšroku Edvardam, nevis Džeikobam?

Atbilde: Tas ir grūts jautājums. Lasot grāmatu es nevarēju īsti izšķirties, bet, skatoties no Kārlaila viedokļa, esmu priecīgs, ka viņa izvēlējās mūsu ģimeni. Viņa atsacījās no tik daudz kā, lai būtu viena no mums, taču viņa pretī arī saņēma daudz. Tas, ko viņa saņēma, bija mūžīga mīlestība – pamēģiniet nu kāds to pārsist!

Jautājums: Jums ir trīs meitas, sieva – TV zvaigzne, un jūs pats spēlējat vienā no 21.gadsimta lielākajām filmu sērijām. Kā jums izdodas to visu sabalansēt?

Atbilde: Redziet, esmu meitas futbola laukumā, turot vienu kāju uz bumbas, kamēr runāju ar jums pa telefonu. Tas ir tāds trausls līdzsvars, taču es atrodu laiku abām lietām. Tas laiks, ko pavadu kopā ar ģimeni, ir piepildīts. Dažreiz esmu prom uz vairākām nedēļām, taču, kad atgriežos, mēs kopā darām kaut ko interesantu.

Jautājums: Kura ir jūsu mīļākā Krēslas sērijas grāmata?

Atbilde: Esmu viens no lielākajiem grāmatas faniem. Man ļoti patīk Aptumsums, jo tajā ir daudz spriedzes. Uzreiz aiz tās mīļākā ir Krēsla, jo tā ievada lasītājus Krēslas pasaulē. Taču Aptumsumā ir daudz stāstīts par [Kalenu] ģimenes vēsturi un es ar nepacietību gaidu, kad sāksim to filmēt. Un arī ceturtā grāmata ir ļoti interesanta!

Jautājums: Ko jūs gribētu pateikt faniem?

Atbilde: Esmu patīkami pārsteigts par to atbalstu, ko saņēmu pēc šīs filmas. Es ceru, ka fani turpinās atbalstīt arī nākamās un ka mums izdosies labas filmas, kas tiem patiks.

_________
Daži fakti:
Pīters Facinelli uz TV ekrāniem pirmo reizi parādījās pirms 10 gadiem, kad viņš spēlēja TV seriālā Can't Hardly Wait. Ātri vien kļūstot par jauniešu elku, viņš arvien biežāk sāka parādīties jaunos TV seriālos un kinofilmās, parādot pasaulei savu aktiera talantu. Sākumā Pīters vairāk spēlēja komēdijās, taču ar laiku viņš pievērsa uzmanību arī nopietnākām lomām un raksturiem.

Pīters ir itāļu izcelsmes amerikānis, dzimis 1973.gada 26.novembrī. Kopš 2001.gada viņš ir precējies ar Dženiju Gērtu (latviešiem viņa vairāk pazīstama kā blondā Kellija no seriāla Beverly Hills, 90210) un viņiem ir 3 meitas - Luca Bella (11), Lola Ray (6) un Fiona Eve (2). Pīters ir 178 cm garš, viņš ir veģetārietis un viņam patīk retro automašīnas. Līdz pat koledžas laikiem Pīteram nebija nekādas intereses par filmēšanos.

Avoti: Twilightguide.com, Popstar.com, Celebrity-babies.com

Svarīgi datumi

Lai svarīgākās lietas neaizklīstu un būtu tepat pa rokai, labajā joslā ieliku Svarīgākos datumus - filmu Krēsla, Jauns Mēness un Aptumsums iznākšanu uz kino ekrāniem, filmas DVD iznākšanas datumus, latviešu valodā tulkoto grāmatu parādīšanos u.c. Tiklīdz būs vēl kādi jaunumi zināmi - tā sarindošu visu turpat līdzās :)

Tātad, tuvākais, kas tagad ir sagaidāms, ir Krēslas DVD iznākšana šopavasar. Īsti gan man nebija skaidrības ar datumu. ASV Amazonē filmu var nopirkt jau no 21.marta, bet Lielbritānijas Amazonē - tikai ar 4. aprīli. Kur ir taisnīgums, kāpēc eiropieši ir apdalīti? :)