Mūsu mazā aptauja rāda, ka Maiks ir saņēmis totālu kurvīti, ak nabadziņš... :) Taču īstenībā viņam nav ne vainas, vismaz aktieris ir foršs - tāpēc piedāvāju izrakstu no
intervijas ar lomas atveidotāju Maiklu Velču - tad nu spriediet paši :)
- Tu esi piedalījies daudzās kino un televīzijas filmās. Kuras tev bijušas vislabākās karjeras ziņā un kuras deva visvairāk prieka?
- Tas ir grūts jautājums, tāpēc, ka prieka gūšana ir svarīga mana darba sastāvdaļa. Jo, ja es nejūtu vismaz kaut kādu prieku no tā, ko daru, darbs kļūst monotons. Savukārt, ja radošs darbs iet roku rokā ar labām personiskajām attiecībām vai arī, ja karjeras ziņā mani tas paceļ
augstāk, tā ir lieliska pieredze.
Krēsla šajā ziņā bija unikāls izņēmums. Man tika dota radošā brīvība, es guvu lieliskus draugus un tas arī deva nozīmīgu ieguldījumu manā karjerā.
- Kura ir tava visgrūtākā un nopietnākā loma tavā karjerā?
- Es domāju, ka “Zudušajā sapnī” (“Lost Dream”), jo tajā es pirmo reizi spēlējo galveno lomu, turklāt man labu laiciņu nācās dzīvot pa tumsu.
- Kā bija ar to ainu Krēslā, kurā Maiks grozīja dibenu aiz loga pie kafejnīcas... tas bija ierakstīts scenārijā vai arī tā bija tava ideja?
- Filmā varoņiem, kas nebija vampīri (Ēriks, Tailers, Džesika, Andžela un es), bija daudz iespēju, ko likt klāt. Režisorei nebija īpaši svarīgi tas, vai viņu dialogi un darbības bija precīzi no scenārija, vai improvizēti, un vai šīs idejas piederēja viņai pašai, vai arī tās nāca no aktieriem. Galvenais bija radīt reālu atmosfēru un lai skatītajiem tas patiktu. Turklāt režisorei ir pieredze, kā parādīt tīņu būtību.
Taču attiecībā uz to scēnu pie loga bija tā... Scenārijā bija rakstīts kaut kā apmēram tā “Maiks māj un sauc Bellu laukā, cenšoties pievērst viņas uzmanību”. Režisore man parādīja, kur tam jānotiek, pameta pāris idejas un ļāva man pašam izdomāt, kas vislabāk nostrādās. Es iedomājos par to “danci”, un režisore piekrita. Vēlāk, kad studijā ierakstījām skaņu, viņa palūdza ierunāt pāris versijas tam muļķīgajam ““Bow chicka WOW wow. WOO WOOO!”, no kuriem viņa izvēlējās vienu – un te nu ir rezultāts.
- Ir dzirdēts, ka tu vēlies vairāk spēlēt uz teātra skatuves. Vai ir kāda īpaša loma, ko tu vēlētos nospēlēt?
- Ideālā gadījumā es gribētu, lai reizi gadā vai divos, man būtu kāda loma teātrī. Savā ziņā es pat varu iztēloties veltam sevi tikai teātrim kādus 5 gadus, spēlējot uz skatuves Londonā, Ņujorkā, Čikāgā. Kad es filmējos “Star Trek: Insurrection”, visi aktieri man teica, ka viņi filmējoties tādēļ, lai būtu iespēja arī spēlēt teātrī. Filmas ir viņu maize, taču viņu patiesā mīlestība ir teātra skatuve. Aktieri mīl teātri, jo tas noārda jebkuras barjeras un ļauj sajust tiešu saikni ar skatītāju.
Es ceru savas dzīves laikā nospēlēt kaut ko no Šekspīra. Nav svarīgi, vai tas būtu Hamlets vai kaut kas cits. Šekspīra darbi paši par sevi ir vienkārši lieliski. Kaut kas no senās Grieķijas būtu interesanti, kā arī citi darbi (Maikls te nosauc veselu rindu autoru un darbu).
- Kad Stefanija Meiere atgriezās no filmēšanas laukuma, viņa savā blogā faniem rakstīja, ka tu tiešām labi dejo. Vai tas nozīmē, ka tu plāno filmēties kādā filmā, kur būtu jādejo?
- Man tiešām patīk dejot, taču es šaubos, vai kāds mani gribēs ņemt lomai, kur tas jādara profesionāli, vismas pāris tuvākos gadus ne.
- Vai esi kādreiz domājis par to, kā tas būs, kad kāda no tavām lomām radīs milzīgus fanu pūļus?
- Es jūtos pazemīgs un iepriecināts par fanu izrādīto interesi un pozitīvo attieksmi. Taču es nekad nebiju domājis, ka tas [masveida fanu pūļi] ir priekš manis. Es savu karjeru esmu iecerējis vairāk līdzīgu Edam Harisam – lielisks aktieris, respektēts, strādā nepārtraukti, taču neviens viņa dēļ nespiedz. Tā sajūta, ka tev pakaļ spiedz tūkstošiem cilvēku, nav pat aprakstāma. Lai arī nekad neesmu to gribējis, tagad, kad man tas pašam jāpiedzīvo, es jūtos pateicīgs, ka fani izrāda tik lielu atbalstu. Nemaz jau tik daudz cilvēku to nepiedzīvo.
- Ja tu nebūtu aktieris, ko tu darītu?
- Vienīgais, kur vēl varētu sevi iedomāties, ir mūzika. Es spēlēju bungas. Manas rokas nav pietiekami lielas citiem instrumentiem (man ir 8 gadus vecas meitenes rokas). Taču, kas zin, varbūt kādā citā realitātē es varētu būt skolotājs, politiķis vai pat anarhists. Taču es mīlu aktiera darbu.
- No Edvarda skatu punkta Maiks ir “normāls pusis”, ar kuru Bella būtu kopā, ja vien viņš nebūtu uzradies (tas ir - pirms Džeikobs tika izvirzīts priekšplānā kā teju galvenais varonis). Vai tu tam piekrīti?
- Jā, man tā šķiet. Blakus Edvardam Maiks izskatās kā tāds joks. Ja nebūtu blakus dievam līdzīgais Edvards, Maiks tik slikti nemaz neizskatītos. Es domāju, ka Bella ar Maiku satiktos kādus 3 mēnešus. Es gan nedomāju, ka tas vilktos daudz ilgāk, jo Maiks Bellā ir vairāk ieķēries, nekā Bella būtu ieķērusies viņā.
- Ja pirmās 2 grāmatas tiktu sarakstītas no Maika perspektīvas, līdzīgi kā “Pusnakts saule” no Edvarda skatu punkta, kā tev šķiet, kas atklātos par Maiku?
- Man šķiet, ka Bella Maikam ir tas pats kas Edvards ir Bellai. Ja mēs redzētu Maika versiju, mēs atklātu, cik ļoti ievainojams viņš ir.
Ziņas
