Vai tu sapņos redzi Krēslu?

Pagājušā naktī es sapņoju, ka es kopā ar savu ģimeni dodos uz Harija Potera 6.filmas pirmizrādi. Pie sevis domāju "cik savādi... pirmizrāde gaidāma tikai 19.jūlijā un Forum Cinemas (biļetes jau man kabatā!), un nevis šodien un šeit - kādā Jelgavas pamatskolas aktu zālē". Mana ģimene jau nopirka biļetes un aizgāja ieņemt labākās vietas, kamēr es vēl pie kases skaitīju naudu... 7 lati... dārgi gan. Būs, būs Krēsla šajā stāstā! :)

Paņēmu biļeti un devos augšā, 108.kabinets, apskretušas bāli zaļas durvis, īsti neturās ciet. Nospiedu rokturi un pavēru durvis... Manā priekšā pavērās spilgti apgaismota aktu zāle, bez logiem, ar nomīdītu parketa grīdu. Zāles pašā galā bija dažus metrus plats kino ekrāns, bet pāri visai zālei vairākās taisnās rindās stiepās ar sniegbaltiem galdautiem klāti galdi. Skats bija satriecošs - uz galdiem mirdzēja spoži baltas pusdienu servīzes un spoži nospodrinātas stikla glāzes ar zelta maliņu. Skaisti trauki, bet ne miņas no maltītes... trauki bija tukši... kā skaista butaforija. Pie galdiem sēdēja balti tērpti cilvēki, ar krīta bālām, skaistām sejām un gaišiem matiem. Man ienākot zālē, visi ieintriģēti pagriezās uz manu pusi. "Kas notiek?" - es domāju. "Kaut kas te nav kārtībā".

Apjukusi sastingu pie durvīm un vēros apkārt. Kā viesmīlis ar baltu dvieli pār labo roku dažus metrus no manis stāvēja Kārlails un man uzsmaidīja. "Ko viņš te dara? Kas šī pa vietu?" - es nespēju saprast. Bezpalīdzīgi vēros apkārt, meklējot savējos... vieni vienīgi krīta bāli cilvēki baltās drēbēs un tikai vietumis sēdēja normālās, krāsainās drēbēs tērpušies cilvēki un tur - zāles priekšgalā bija arī viņi, manējie. Pieskrēju pie viņiem un ieņēmu savu vietu. Pašā priekšā pie ekrāna uz paaugstinājuma stāvēja vēl viens galds, pie kura sēdēja vakara vadītājs, tāds pats bāls, tikai tumšiem cirtainiem matiem un ieintriģētām, mirdzoši melnām acīm. Gaismas sāka dzist un viņš piecēlās kājās, lai teiktu svinīgu uzrunu.

Gaismas jau gandrīz izdzisa un uz ekrāna sāka parādīties tēli, kuru izskats man lika šaubīties, vai tiešām esmu atnākusi uz pareizo vietu un kas gan notiks, kad pazudīs pēdējie gaismas stari... Gaismas nodzisa pavisam un es pamodos un sapratu, ka blogā laikam pārāk ilgi nekas jauns nav ielikts :)

Vai arī jums rādās ar Krēslu saistīti sapņi? Labajā pusē ieliku aptauju, būtu interesanti zināt :)